|
Tuvojas tautas skaitīšana
Latvijā tautas skaitīšanām ir bagāta vēsture un senas tradīcijas. Pirmā tautas skaitīšana tika veikta Kurzemē 1863. gadā, bet Vidzemes pilsētās - 1867. gadā. Tautas skaitīšana 1881. gadā aptvēra Kurzemi un Vidzemi.
Pirmā tautas skaitīšana, kas aptvēra visu mūsu valsts teritoriju tās pašreizējās robežās, tika veikta 1897. gadā. Kopš Latvijas Republikas proklamēšanas, periodā starp Pirmo un Otro Pasaules karu, valstī tika veiktas četras tautas skaitīšanas: 1920., 1925., 1930. un 1935. gadā.
Pēc Otrā Pasaules kara, līdzīgi kā citās Baltijas valstīs, kas bija iekļautas PSRS sastāvā, tika veiktas četras tautas skaitīšanas - 1959., 1970., 1979. un 1989. gadā. Šo tautas skaitīšanu dati galvenokārt tika lietoti plānošanas un valsts pārvaldes mērķiem.
2000. gada tautas skaitīšana bija pirmā tautas skaitīšana kopš Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanas. Tās mērķis bija iegūt visaptverošu un ticamu informāciju par iedzīvotāju skaitu un viņu mājokļiem, iedzīvotāju sastāvu, nodarbošanos, iztikas līdzekļu avotiem. Šajā tautas skaitīšanā tika lietota kombinēta datu iegūšanas metode - daļu informācijas ieguva tautas skaitītāji, apmeklējot iedzīvotājus viņu dzīvesvietās, bet pārējā informācija tika iegūta no administratīvajiem un statistiskajiem reģistriem.
2011. gada Tautas skaitīšana Latvijā notiks no 2011. gada 1. marta līdz 31. maijam. No 1. līdz 10. martam būs iespēja aizpildīt Tautas skaitīšanas anketu internetā.
1. Kādēļ vajadzīga Tautas skaitīšana?
Tautas skaitīšana ir desmitgades nozīmīgākais statistikas projekts un tā, atbilstoši ANO rekomendācijām, tiek īstenota visā pasaulē reizi desmit gados.
2011. gada tautas skaitīšana būs pirmā tautas skaitīšana pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā un darbaspēka brīvas kustības ES ierobežojumu atcelšanas.
Tautas skaitīšanas mērķis ir iegūt detalizētu priekšstatu par iedzīvotāju skaitu, sastāvu, nodarbošanos, migrāciju, kā arī par iedzīvotāju mājokļiem. Tautas skaitīšanā iegūtie dati ir nozīmīgs informācijas avots tautsaimniecības stratēģiskajai plānošanai, ekonomiskās, sociālās un vides politikas veidošanai, reģionālajai un infrastruktūras plānošanai, zinātnisko pētījumu veikšanai, kā arī sabiedrības informēšanai par demogrāfisko situāciju valstī, dzīves ilgumu, mājokļu, izglītības un citiem jautājumiem.
2. Kā norisināsies Tautas skaitīšana?
Tautas skaitīšana notiks divos posmos. No 1. līdz 10. martam varēs aizpildīt anketu internetā. No 11. līdz 17.martam tiks apkopoti rezultāti. Tajā laikā no kopējā adrešu reģistra tiks izslēgta informācija par adresēm, kur būs sniegta par visām tur dzīvojošām personām, izņemot apšaubāmus gadījumus. Ar 17.martu darbu uzsāks iepirkuma konkursā uzvarējušās firmas SIA „GFK Custom Research Baltic” nolīgtie tautas skaitītāji. Viņi apmeklēs visus iedzīvotājus to dzīves vietās, veicot anketēšanu un datus ievadot portatīvajos datoros.
3. Ko jautās Tautas skaitīšanā?
Jautājumi būs saistīti ar personas datiem, izglītību, darbu, valodu un mājokli. Neprasīs par ienākumiem, uzkrājumiem vai veselības stāvokli. To garantē Tautas skaitīšanas likums. Jāpiebilst, ka jaunievedums anketas jautājumos ir attiecības starp mājsaimniecības locekļiem, kā arī jautājums „Vai Jūs protat arī kādu latviešu valodas izloksni?”, ko varbūt izteiks arī kā „Vai Jūs ikdienā lietojat latviešu valodas paveidu – suitu izloksni?”
4. Vai Tautas skaitīšanas anketu varēs aizpildīt internetā?
Kā jau iepriekš tika minēts, internetā anketas varēs aizpildīt no 1. līdz 10. martam. Internetā būs jāieiet mājas lapā www.tautasskaitisana.lv, kur minētajos datumos būs pieejama saite uz tautas skaitīšanas anketu. Lai piekļūtu tautas skaitīšanas anketai, būs jāievada savs personas kods un pases numurs, savs e-paraksts vai arī internetbankas identifikatori. Pie aizpildīšanas jāzina savas profesijas kods profesiju klasifikatorā pēc NUTS – 2.
5. Vai cilvēkam, kas šobrīd nedzīvo Latvijā, ir jāpiedalās Tautas skaitīšanā?
Tiem, kuri ārpus Latvijas dzīvo ilgāk nekā gadu, Tautas skaitīšanā nav jāpiedalās. Pārējie piedalās Tautas skaitīšanā. Iespējams, šajā gadījumā var izpalīdzēt ģimenes locekļi.
6. Kā labāk darīt – aizpildīt anketu internetā vai gaidīt ciemos tautas skaitītājus?
Abi veidi ir labi. Katrs var izvēlēties sev ērtāko. Visus, kuri līdz 10. martam nebūs aizpildījuši anketas internetā, tautas skaitītāji sākot ar 17. martu apciemos dzīvesvietā.
7. Vai Tautas skaitīšanā iegūtie dati būs drošībā?
Viss būs pilnīgā drošībā, jo ir izstrādātas īpašas procedūras datu aizsardzībai, un katrs tautas skaitītājs ir personīgi atbildīgs par Jūsu sniegto atbilžu konfidencialitāti.
8. Vai es drīkstu aizpildīt anketas internetā par visu savu ģimeni?
Tieši tā arī ir jādara! Jums ir jāzina pārējo ģimenes locekļu personas kodi. Aizpildīt anketu internetā ir vieglāk, ātrāk un ērtāk.
9. Es negribu piedalīties Tautas skaitīšanā!
Tautas skaitīšana nav formalitāte. Tā ir iespēja precīzi uzzināt iedzīvotāju skaitu, mājokļu apstākļus un citu valsts attīstībai svarīgu informāciju. Piedaloties Tu liec valstij ar sevi rēķināties.
10. Kā var pārliecināties, ka atnācis tautas skaitītājs?
Katram tautas skaitītājam ir apliecība ar fotogrāfiju. Palūdziet to uzrādīt! Ja rodas šaubas, zvaniet pa bezmaksas tālruni 80000777.
Aicinām Alsungas novada iedzīvotājus būt atsaucīgiem un piedalīties Tautas skaitīšanā. Kā jau augstāk minēts, katrs var izvēlēties sev ērtāko un pieņemamāko anketas aizpildīšanas veidu – internetā vai personīgi tiekoties ar tautas skaitītāju. Mūsu novada tautas skaitītāji būs zināmi tiklīdz noslēgsies SIA “GFK Custom Resarch Baltic” rīkotais atlases konkurss. Par rezultātiem un citiem jaunumiem ziņosim nākošajās ALSUNGAS ZIŅĀS, kā arī Alsungas novada mājas lapā www.alsunga.lv
Ja Jums ir vēl kādi jautājumi par Tautas skaitīšanu Alsungas novadā, lūdzam zvanīt pa tālruni 63351402, 26569214, sūtīt e-vēstuli uz adresi  , vai aprunāties tiekoties Alsungas novada domes telpās Pils ielā 1.
Alsungas novada domes Administrācijas referente Ilze Poriķe
|
.jpg)
