Alsungas novada sociālais dienests

Adrese: Pils ielā 1, Alsungas novadā , LV-3306
Tālrunis: 63321307
Fakss: 63321307
E-pasts:

Darbinieki: sociālā dienesta vadītāja Maira Baumane

APMEKLĒTĀJU PIEŅEMŠANAS LAIKI

Otrdienās: 08.00 - 12.00 13.00 - 18.00
Pirmdienās, trešdienās, ceturtdienās: 8.00-12.00 13.00-17.00
Piektdienās: 8.00-15.00


Pašvaldības darbību sociālās palīdzības un sociālo pakalpojumu sniegšanā regulē likums „Par sociālo drošību”, likums „ Par sociālajiem pakalpojumiem un sociālo palīdzību”, saistošie noteikumi par sociālās palīdzības sniegšanu Alsungas novadā iedzīvotājiem u.c. likumi un MK noteikumi par sociālo palīdzību un sociālajiem pakalpojumiem.


Sociālā palīdzība

Mērķis - sniegt materiālu atbalstu krīzes situācijā nonākušām trūcīgām ģimenēm (personām), lai apmierinātu to pamatvajadzības un veicinātu darbspējīgo personu līdzdalību savas situācijas uzlabošanā.

Sociālā palīdzība ir naudas vai mantisks pabalsts, kura piešķiršana balstās uz materiālo resursu novērtēšanu personām (ģimenēm), kurām trūkst līdzekļu pamatvajadzību (ēdiens, apģērbs, mājoklis, veselības aprūpe un obligātā izglītība) apmierināšanai.

Sociālo palīdzību sniedz, pamatojoties uz materiālo resursu - ienākumu un īpašuma novērtējumu, individuāli paredzot katra klienta līdzdarbību.

2009.gada 17. septembra pašvaldības Saistošie noteikumi Nr.6#5. „Par sociālās palīdzības sniegšanu Alsungas novada iedzīvotājiem” nosaka pašvaldības sociālās palīdzības pabalstu veidus, to apmēru, saņemšanas kārtību, ienākumu un materiālā stāvokļa līmeni, kuru nepārsniedzot, ģimene vai atsevišķi dzīvojoša persona atzīstama par trūcīgu, kārtību, kādā novērtējami ģimenes (personas) ienākumi un materiālais stāvoklis, kārtību kādā piešķirams, aprēķināms un izmaksājams pabalsts, kā arī pabalstu piešķiršanas jautājumos pieņemto lēmumu apstrīdēšanas un pārsūdzības kārtību.
 

Sociālā dienesta Nolikums- skatīt šeit:
Sociālās palīdzības pabalstu veidi- skatīt šeit:

Saistošie noteikumi par parādsaistībām- skatīt šeit:

Saistošie noteikumi par atvieglojumu piešķiršanu- skatīt šeit
Noderīga informācija sociālajā jomā:

Zini savas tiesības

JAUNAIS PABALSTS INVALĪDIEM, KURIEM NEPIECIEŠAMA ĪPAŠA KOPŠANA

PAŠNODROŠINĀTĀ LAULĀTAIS BRĪVPRĀTĪGI VARĒS PIEVIENOTIES VECĀKU APDROŠINĀŠANAI

PAR VALSTS NODROŠINĀTO BEZMAKSAS JURIDISKO PALĪDZĪBU

SOCIĀLĀS REHABILITĀCIJAS PAKALPOJUMS

TEHNISKIE PALĪGLĪDZEKĻI CILVĒKIEM AR FUNKCIONĀLIEM TRAUCĒJUMIEM

VALSTS AĢENTŪRA "SOCIĀLĀS INTEGRĀCIJAS CENTRS" AICINA MĀCĪTIES.

Jaunais pabalsts invalīdiem, kuriem nepieciešama īpaša kopšana

Kas var saņemt jauno pabalstu invalīdiem?
Jauno pabalstu var saņemt 1.grupas invalīdi ar smagiem organisma sistēmu funkciju traucējumiem, kuri pārsnieguši 18 gadu vecumu un kuriem nepieciešama īpaša kopšana.

Vai jauno pabalstu var saņemt arī 2.grupas invalīdi?
Ja ārstējošais vai ģimenes ārsts uzskata, ka invaliditātes laikā 2.grupas invalīda veselības stāvoklis ir pasliktinājies, viņš sagatavo un izsniedz nosūtījumu (veidlapa 088/u) uz Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu komisiju (VDEĀK). Ārstu komisija veiks invaliditātes ekspertīzi un pieņems lēmumu par invaliditātes grupu un īpašas kopšanas nepieciešamību. Pabalstu varēs saņemt tikai tad, ja cilvēkam tiks noteikta 1.invaliditātes grupa un izsniegts atzinums par īpašas kopšanas nepieciešamību.

Cik liels ir pabalsts?
Tā apmērs ir 100 lati mēnesī.

Kas ir nepieciešams, lai saņemtu šo jauno pabalstu?
Lai saņemtu jauno pabalstu, invalīdam jābūt piešķirta 1.invaliditātes grupa un ir nepieciešams VDEĀK atzinums par īpašas kopšanas nepieciešamību.

Vai invalīdiem, kuriem jau ir ieteikums „kopjams” vai ”nepieciešama kopšana”, ir nepieciešams jauns atzinums par īpašas kopšanas nepieciešamību?
Jā, ir nepieciešams jauns VDEĀK atzinums, kuru izsniedz, balstoties uz jauniem izstrādātiem kritērijiem.

Kas atzinuma saņemšanai jādara tiem invalīdiem, kuriem jau ir ieteikums ”nepieciešama kopšana” vai ”kopjams”?
Invalīdiem, kuriem 1. invaliditātes grupa ar ieteikumu ”nepieciešama kopšana” vai ”kopjams” ir noteikta līdz 2007. gada 31. decembrim, ir atvieglota kārtība atzinuma saņemšanai. Šiem cilvēkiem atzinums tiek izsniegts uz cilvēka vai likumiskā pārstāvja iesnieguma pamata. Viņiem nav personīgi jāierodas VDEĀK – iesniegumu var nosūtīt pa pastu vai pa faksu jebkurai VDEĀK (vēlams tai, kur cilvēkam pēdējo reizi noteica invaliditāti). Iesniegumā jābūt norādītam personas kodam, dzīves vietai, sievietēm arī iepriekšējam un mainītam uzvārdam, pēdējās invaliditātes ekspertīzes laikam un vietai (iespēju robežās iesniegumam pievienojama invaliditātes izziņas kopija, lai būtu iespējams ārstu komisiju ātrāk arhīvā sameklēt personas Ekspertīzes lietu). VDEĀK izsniegs atzinumu bez cilvēka klātbūtnes un atzinumu ierakstītā vēstulē 10 dienu laikā nosūtīs cilvēkam uz norādīto adresi, kā arī elektroniski iesniegs Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā (VSAA).

Kas atzinuma saņemšanai jādara tiem invalīdiem, kuriem nav ieteikums „nepieciešama kopšana” vai ”kopjams” ?
1.grupas invalīdiem, kuriem minētā ieteikuma nav, vispirms jādodas pie sava ģimenes vai ārstējošā ārsta, lai saņemtu nosūtījumu (veidlapa 088/u) uz ekspertīzes komisiju, kurā būtu atspoguļota īpašās kopšanas nepieciešamība. Viņiem vai viņu likumiskajiem pārstāvjiem nosūtījumu un iesniegumu ar lūgumu veikt invaliditātes ekspertīzi jāiesniedz VDEĀK,. uzrādot personu apliecinošu dokumentu. VDEĀK, saņemot iesniegumu un nosūtījumu (veidlapa 088/u), pieņems lēmumu, vai atzinuma saņemšanai jāveic invaliditātes ekspertīze, vai arī atzinumu var izsniegt uz dokumentu pamata.

Kāpēc atzinums netiek izsniegts iesnieguma iesniegšanas dienā, ja ir skaidrs ka pabalstu cilvēks saņems?
Ņemot vērā to, ka īpašās kopšanas atzinumu izsniegšana ir papildus pasākums un ārstu komisijām veidojas liels darba apjoms, atzinumu noformēšana tiek sagatavota pēc komisiju sēdēm un dokumenti cilvēkiem tiek izsūtīti pa pastu. Papildu laiks atsevišķos gadījumos nepieciešams, ja cilvēks ir iesniegumu iesniedzis komisijā, bet invaliditātes ekspertīzes lieta glabājas citā komisijā. Tādējādi ir nepieciešams laiks lietas pieprasīšanai un pārsūtīšanai.

Ja cilvēks nepaspēj nokārtot visus dokumentus janvāra sākumā, vai viņš saņems pilnu pabalstu?
Jā, visiem invalīdiem, kuriem atzinumi tiks izsniegti janvāra mēnesī, saņems pilnu pabalstu par visu mēnesi, neatkarīgi no atzinuma izsniegšanas datuma.

Kad var doties uz VSAA, lai pieprasītu pabalstu, un kādi dokumenti ir nepieciešami?
Invalīdi, kuriem invaliditātes izziņā norādīts ieteikums „nepieciešama kopšana” vai „kopjams” VSAA nodaļā var vērsties pēc iesnieguma iesniegšanas VDEĀK, savukārt pārējie 1.grupas invalīdi – tikai pēc VDEĀK atzinuma saņemšanas.
Lai saņemtu pabalstu, invalīdam vai viņa pilnvarotai personai jāiesniedz jebkurā VSAA nodaļā rakstisks pieprasījums par pabalsta piešķiršanu un jāuzrāda vienīgi šādi dokumenti:
1. personu apliecinošs dokuments;
2. pilnvara (ja pabalstu pieprasa pilnvarota persona).
Atzinumu bez cilvēka līdzdalības VDEĀK elektroniski iesniegs VSAA.

Vai, saņemot jauno pabalstu, cilvēki turpinās saņemt arī valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu?
Jā, šī invalīdu grupa saņems gan valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu vai pensiju, gan jauno pabalstu. Tādējādi, ja cilvēks nesaņem invaliditātes pensiju, valsts sociālo pabalstu veidā cilvēki saņems vismaz 150 latu mēnesī.

• Kuldīgas starprajonu VDEĀK tālr.: 63322823




Pašnodarbinātā laulātais brīvprātīgi varēs pievienoties vecāku apdrošināšanai

Saistībā ar jauno vecāku pabalstu, arī pašnodarbinātā laulātais, papildu pārējiem apdrošināšanas veidiem, turpmāk varēs brīvprātīgi pievienoties vecāku apdrošināšanai.

To paredz Labklājības ministrijas (LM) sagatavotie grozījumi Ministru kabineta noteikumos par brīvprātīgu pievienošanos valsts sociālajai apdrošināšanai, kas šodien, 22.janvārī, apstiprināti Ministru kabineta sēdē.

Grozījumi nepieciešami, lai Ministru kabineta noteikumus saskaņotu ar grozījumiem likumā „Par valsts sociālo apdrošināšanu”, kas paredz no 2008.gada 1.janvāra ieviest jaunu valsts sociālās apdrošināšanas veidu – vecāku apdrošināšanu.

Līdz šim pašnodarbinātā laulātie brīvprātīgi varēja pievienoties pensiju, invaliditātes, maternitātes un slimības apdrošināšanai, bet no šī gada – arī vecāku apdrošināšanai.

Iemaksu likme cilvēkiem, kas brīvprātīgi pievienojas valsts sociālajai apdrošināšanai, 2008.gadā ir 31,10%, no tiem 1,08% - vecāku apdrošināšanai.




Par valsts nodrošināto bezmaksas juridisko palīdzību

No 2005.gada 1.jūnija ir spēkā Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likums, kurā ir noteikts, ka valsts nodrošina bez maksas juridisko palīdzību jebkurai personai, kas ieguvusi maznodrošinātas vai trūcīgas personas statusu.
Juridiskā palīdzības apjoms noteikts stundās un konkrētu darbību veidā.

Vienas lietas ietvaros persona var saņemt:
• Juridiskas konsultācijas – ne vairāk kā 3 stundas;
• Palīdzību juridisku (procesuālu) dokumentu sagatavošanā – ne vairāk kā trīs dokumentus;
• Pārstāvību tiesā – ne vairāk kā 40 stundas.
Persona var saņemt juridiskās palīdzības pieprasījuma veidlapu, kā arī informāciju par veidlapas aizpildīšanu Juridiskās palīdzības administrācijā (Rīgā, Brīvības gatve 214, tel. 8001801) vai pašvaldībā. Veidlapa pieejama arī interneta mājas lapā: www.tm.gov.lv sadaļā „Juridiskā palīdzīb

Sociālās rehabilitācijas pakalpojums

ir pasākumu kopums, kas vērsts uz sociālās funkcionēšanas spēju atjaunošanu vai uzlabošanu, lai nodrošinātu sociālā statusa atgūšanu un iekļaušanos sabiedrībā.

Mērķis - ir novērst vai mazināt invaliditātes, darbaspējas, brīvības atņemšanas soda izciešanas, atkarības vai vardarbības un citu faktoru izraisītās negatīvās sociālās sekas personas dzīvē.

Sociālo rehabilitāciju var saņemt:

1. invalīdi un personas ar funkcionāliem traucējumiem, Černobiļas AES avārijas seku likvidēšanas dalībnieki un politiski represētās persona.

Tiesības uz valsts apmaksātiem sociālās rehabilitācijas pakalpojumiem (21 dienu ilgu kursu) ir:
• personām ar funkcionāliem traucējumiem, ja funkcionālie traucējumi atbilst MK noteikumos Nr.1067. „Noteikumi par kārtību, kādā personas saņem sociālās rehabilitācijas pakalpojumus sociālās rehabilitācijas institūcijās, un prasībām sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniedzējiem” noteiktajiem kritērijiem;
• politiski represētām personām;
• ČAES avārijas seku likvidēšanas dalībniekiem un ČAES rezultātā cietušām personām.
Sociālās rehabilitācijas pakalpojumu saņemšanai pašvaldības sociālajā dienestā iesniedzamie dokumenti:
• rakstisks iesniegums ar lūgumu piešķirt sociālās rehabilitācijas pakalpojumu (veidlapa pieejama SD).
• ģimenes ārsta izziņu:
o personām ar funkcionāliem traucējumiem - ģimenes ārsta atzinums par to, ka personai ir šo noteikumu 1.pielikumā minētie funkcionālie traucējumi (atbilstošs diagnozes kods) un nav medicīnisku kontrindikāciju pakalpojumu saņemšanai;
o politiski represētajām personām un ČAES avārijas seku likvidētājiem – ģimenes ārsta izziņa par personas veselības stāvokli un kontrindikāciju neesamību.
• statusu apliecinošs dokuments (apliecība) - politiski represētajām personām un ČAES avārijas seku likvidētājiem.

Tiesības uz atkārtotu valsts apmaksāto sociālās rehabilitācijas pakalpojumu saņemšanu ir:
• personām ar funkcionāliem traucējumiem, - ja slimību izraisīto funkcionālo traucējumu smaguma pakāpe paaugstinās, personas pakalpojumus var saņemt atkārtoti, bet ne biežāk kā reizi divos gados;
• politiski represētajām personām – pakalpojumu var saņemt reizi trijos gados;
• ČAES avārijas rezultātā cietušajām personām - pakalpojumu var saņemt reizi gadā.
Informējam, ka pakalpojumu saņemšana atkārtoti iespējama tikai rindas kārtībā!

!!! Saskaņā ar MK pieņemtajiem noteikumiem personām ar pirmreizēju saslimšanu, kas izraisījusi funkcionālos traucējumus, kuru dēļ pēc medicīniskās rehabilitācijas pakalpojuma saņemšanas (uzrādot dokumentu, kas šo faktu apliecina) ir nepieciešams saņemt sociālās rehabilitācijas pakalpojumus, ir tiesības uz sociālās rehabilitācijas pakalpojumu saņemšanu steidzamības kārtā.

Sociālās rehabilitācijas pakalpojumus sniedz Sociālās integrācijas centrs, Jūrmalā, Dubultu prospektā 71, t. 7769890, www.sic.gov.lv

2. personas pēc brīvības atņemšanas soda izciešanas

Personas pēc brīvības atņemšanas soda izciešanas ir tiesīgas saņemt sociālo palīdzību Sociālajā dienestā pēc pēdējās pieraksta vietas vai faktiskās dzīves vietas.

Lai saņemtu sociālo palīdzību, jāiesniedz sekojoši dokumenti:
• Rakstisks iesniegums;
• Izziņa par atbrīvošanu;
• Pasi un/vai izziņu, kurā norādīts iepriekšējās dzīvesvietas pieraksts;
• Pēc iespējas – materiālā stāvokļa izvērtēšanai nepieciešamos dokumentus.
Sociālā dienesta sociālais darbinieks sadarbībā ar personu pēc brīvības atņemšanas soda izciešanas izstrādā individuālo sociālās rehabilitācijas plānu, nosakot sociālās rehabilitācijas mērķi, klienta pienākumus un sociālo atbalstu, materiālo palīdzību mērķu sasniegšanā.

3. personas, kurām ir izveidojusies atkarība no alkohola, narkotiskajām un psihotropajām vielām


No 2007.gada janvāra valsts apmaksātus sociālās rehabilitācijas pakalpojumus var saņemt arī no alkohola, narkotikām, toksiskām vai citām apreibinošām vielām atkarīgie pieaugušie.

Šos pakalpojumus par valsts budžeta līdzekļiem plānots sniegt vidēji 30 cilvēkiem gadā.

Lai no reibinošām vielām atkarīgie pieaugušie varētu saņemt rehabilitācijas pakalpojumus, viņiem savas pašvaldības sociālajā dienestā jāiesniedz:
• rakstisks iesniegums par uzņemšanu sociālās rehabilitācijas institūcijā,
• narkologa atzinums
• izraksts no ambulatorā pacienta medicīniskās kartes par vispārējo veselības stāvokli.
Paredzētais pakalpojuma ilgums ir 3, 6, 12 vai 18 mēneši.
Sociālā dienesta sociālais darbinieks sadarbībā ar personu, kurai izveidojusies atkarība izstrādā individuālo sociālās rehabilitācijas plānu, nosakot sociālās rehabilitācijas mērķi, klienta pienākumus un sociālo atbalstu, materiālo palīdzību mērķu sasniegšanā.

4. personas, kuras cietušas no vardarbības

Bezmaksas juridiskā palīdzība sievietēm, kuras cieš no partnera vardarbības ģimenē

Rīgā, Resursu centrā sievietēm „Marta” no 2006. gada janvāra darbu sācis projekts „Juridiskā palīdzība sievietēm, kuras cieš no vardarbības ģimenē”. Projekts ilgs trīs gadus, un tā ietvaros sievietes var saņemt bezmaksas juridisko palīdzību, lai pārtrauktu pret sevi vērsto vardarbību no partnera puses.

Bezmaksas juridiskajā palīdzībā ietilpst:
• Konsultēšana klātienē, pa telefonu, internetā;
• juridisko dokumentu sastādīšana;
• pārstāvība tiesās un citās tiesību sargājošās iestādēs, valsts un pašvaldību pārvaldes iestādēs, attiecībās ar citām juridiskām un fiziskām personām saistībā ar partnera vardarbību ģimenē.
Pieņemšana, iepriekš pierakstoties pa tālr.:
7388184, 29351936, Resursu centrs sievietēm „MARTA”, Brīvības iela 183/2–30, Rīga, LV-1012, tālrunis: 7378539

5. bērni, kuri ilgstoši atradušies ārpusģimenes aprūpē

Sociālās rehabilitācijas pakalpojumi pilngadību sasniegušajiem bāreņiem un bez vecāku gādības palikušajiem bērniem dzīvesvietā pēc atgriešanās no ārpusģimenes aprūpes.

Tiesības saņemt atbalstu dzīves prasmju attīstībā ir pilngadību sasniegušajiem bāreņiem un bez vecāku gādības palikušajiem bērniem pēc atgriešanās no ārpusģimenes aprūpes Liepas pagastā uz pastāvīgu dzīvi, kuru pēdējā deklarētā dzīvesvieta ir bijusi Liepas pagasts un kurām trūkst pieredzes vienā vai vairākās praktiskās dzīves jomās.

Sociālais dienests nodrošina nepieciešamo sociālo un psiholoģisko atbalstu, sniedz palīdzību praktiskās dzīves iemaņu apgūšanā un patstāvīgas dzīves uzsākšanā 3 mēnešus pēc atgriešanās no ārpusģimenes aprūpes.

Lai pieņemtu lēmumu piešķirt pakalpojumu, personai jāiesniedz:
• rakstisks iesniegums,
• izziņa no valsts audzināšanas iestādes vai lēmums par ievietošanu ārpusģimenes aprūpē,
• jāuzrāda personu apliecinošu dokumentu.
6. cilvēku tirdzniecības upuri

Tiesības uz sociālās rehabilitācijas pakalpojumu saņemšanu ir personai, kurai ar noziedzīgu nodarījumu (cilvēku tirdzniecību) radīts kaitējums – morāls aizskārums vai fiziskas ciešanas – un kura uzskatāma par cilvēku tirdzniecības upuri. Sociālās rehabilitācijas mērķis ir palīdzēt atgūties cilvēkam no cilvēktirdzniecības dēļ gūtajām traumām, kā arī novērst iespēju cietušajam tikt atkārtoti savervētam vai pakļautam ekspluatācijai.

Sociālās rehabilitācijas kursa ilgums
Valsts apmaksātais sociālās rehabilitācijas kurss cilvēku tirdzniecības upurim nav ilgāks par 6 mēnešiem.

Pakalpojumu saņemšanas kārtība
Pakalpojuma saņemšanai personai vai tās likumiskajam pārstāvim jāgriežas tieši pie sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniedzēja.

Valsts apmaksāto sociālās rehabilitācijas pakalpojumu saņemšanai iesniedzamie dokumenti:
• personas vai tās likumiskā pārstāvja iesniegums ar lūgumu piešķirt sociālās rehabilitācijas pakalpojumu;
Lēmuma par pakalpojumu piešķiršanu pieņemšana
Pakalpojumu sniedzējs ne vēlāk kā triju darbdienu laikā pārsūta Sociālo pakalpojumu pārvaldei minētos dokumentus, kā arī informāciju par personai paredzēto pakalpojumu.

Sociālo pakalpojumu pārvalde, pamatojoties uz iesniegtajiem dokumentiem, pieņem lēmumu par valsts apmaksātā sociālās rehabilitācijas pakalpojuma piešķiršanu, uzņemšanu rindā vai atteikumu piešķirt pakalpojumu.

2007.gadā valsts sociālos rehabilitācijas pakalpojumus varēs saņemt 30 cilvēki. Pakalpojumu kurss cilvēkam nav ilgāks par sešiem mēnešiem.

Tehniskie palīglīdzekļi cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem (kruķi, spieķi, riteņkrēsli, ortozes utt.)

Tehniskie palīglīdzekļi ir:
• ortozes un protēzes;
• personīgās aprūpes un aizsardzības palīglīdzekļi (tualetes krēsli, tualetes rokturi, vannas/dušas krēsli, apģērbšanās un noģērbšanās palīglīdzekļi, pogu āķi, paaugstināti tualetes sēdekļi);
• personīgie pārvietošanās palīglīdzekļi (kruķi, spieķi, staigāšanas rāmji,, riteņkrēsli u.c.);
• palīglīdzekļi mājas un citu telpu pielāgošanai (atbalsta vienības, margas, rokturi);
• komunikācijas, informācijas un signalizēšanas palīglīdzekļi (optiskie palīglīdzekļi, palielināmie stikli, dzirdes palīglīdzekļi);
• palīglīdzekļi darbam ar izstrādājumiem un precēm (palīglīdzekļi priekšmetu sasniegšanai, manuālās satveršanas stangas, mērinstrumenti – neredzīgām personām).
Tiesības saņemt palīglīdzekļus ir personām ar ilgstošiem vai nepārejošiem organisma funkciju traucējumiem vai anatomiskiem defektiem, ja tās saņēmušas ārstniecības personas atzinumu par tehniskā palīglīdzekļa nepieciešamību.
Ar tehniskajiem palīglīdzekļiem nodrošina:
1. 1, 2, un 3. grupas invalīdus,
2. bērnus invalīdus līdz 16 gadu vecumam,
3. bērnus līdz 18 gadu vecumam, kuriem tehniskais palīglīdzeklis nepieciešams, lai samazinātu vai novērstu funkcionālo mazspēju,
4. pensijas vecuma personas, kurām tehniskais palīglīdzeklis nepieciešams, lai samazinātu vai novērstu funkcionālo mazspēju
5. personas ar anatomiskiem defektiem – protēzi vai ortopēdiskos apavus.

Lai saņemtu tehniskos palīglīdzekļus Tehnisko palīglīdzekļu centra filiālē Kuldīgā Jelgavas ielā 60, tālrunis 3320727 jāiesniedz šādi dokumenti:
• rakstisks iesniegums;
• ārsta izziņu par funkcionālo traucējumu un tehniskā palīglīdzekļa nepieciešamību;
• invalīda apliecības kopiju;
• pensijas apliecības kopiju; jāuzrāda pase.




Valsts aģentūra “Sociālās integrācijas centrs” aicina mācīties šādās izglītības programmās dienas nodaļā:

KOLEDŽĀ RRC (1. līmeņa profesionālā augstākā izglītība):
Lietišķo sistēmu programmatūra (programmētājs)
Informācijas tehnoloģijas (datorsistēmu un datortīklu operators)
Grāmatvedība un nodokļi (grāmatvedis)
Mārketings un tirdzniecība (mārketinga un tirdzniecības speciālists)
Cilvēka resursu vadība (personāla speciālists)

PROFESIONĀLAJĀ VIDUSSKOLĀ:
• Komerczinības (rūpniecības komercdarbinieks – arī tālmācībā)
• Komerczinības (mazumtirdzniecības komercdarbinieks
• Saimnieciskās darbības uzskaite, kontrole un analīze (uzskaites un grāmatvedības darbinieks – arī tālmācībā)
• Ēdināšanas serviss (pavārs)
• Automātika, datortehnika un tīkli (programmējamās automātikas mehāniķis)
• Elektronika (montētājs)
• Sekretariāta un biroja darbs (Lietvedis)
Adrese: Slokas iela 68, Dubulti, Jūrmala, tālr. 67811704
E-pasts:
www.sic.gov.lv
Mācību laikā audzēkņi bez maksas dzīvo uz vietas Jūrmalā dienesta viesnīcā, kur tiek nodrošināti arī ar bezmaksas ēdināšanu.
Centrs ir vienīgā vieta Latvijā, kur nodrošina iespēju cilvēkiem ar invaliditāti iegūt autovadītāja tiesības – apmāca braukt ar rokas vadību.

Pirmās un otrās grupas invalīdiem ceļš ir bez maksas. Trešās grupas invalīdiem apmaksā vienu braucienu mēnesī, bet tiem, kas pārvietojas ar savu mašīnu, apmaksā benzīnu, protams, to normu robežās.