Alsungas Livonijas ordeņa pils.

Tā kā Alsunga kopš neatminamiem laikiem ir bijusi vēsturiskā Suitu novada garīgais, administratīvais un ekonomiskais centrs, iepazīšanos ar suitiem vislabāk sākt tieši šeit, pie senās Alsungas pils mūriem. Alsungas Livonijas ordeņa pils kā četrstūraina nocietināta būve ar iekšējo pagalmu ir būvēta 1372. gadā. No senās pils līdz mūsu dienām saglabājusies un ir apskatāma daļa no austrumu korpusa pagrabiem, dienvidu korpuss, kā arī divi nocietinājumu torņi.
Vecākā daļa (D korpusa centrālā daļa, kam mūra biezums līdz 2,3 metriem) celta 14. gadsimtā, aizsargtorņi un pārējās būves 15.– 18. gs. R –korpusa otrais stāvs – 1938. gadā. Šobrīd ēkā atrodas novada domes telpas.

Dižgabalkalns.
Suitu novads ir bijis biezi apdzīvots jau sirmā senatnē. Par to šodien liecina trīs pirmsvācu perioda pilskalni. Basu un Leiškalnu pilskalni ir grūtāk atrodami, taču Dižgabalkalns atrodas pašā Alsungas centrā. Savu nosaukumu tas ieguvis 1659. gadā, kad Kurzemes ģenerālis Bergs šeit izvietoja lielgabalus, lai apšaudītu pilī nocietinājušos zviedru spēkus. Pilskalna augstums ir 8 – 10 metri, no tā paveras lielisks skats gan uz Alsungas baznīcu, gan uz blakus esošo Dzirnavu ezeru. Krustnešiem ienākot Kurzemē, Alsunga atradās lībiešu un kuršu tautību saskares zonā. Pastāv uzskats, ka līdz pat 14. gadsimtam valdošā te ir bijusi lībiešu valoda, kuru pakāpeniski pārmāca kuršu valoda.
 

Alsungas Svētā erceņģeļa Miķeļa Romas katoļu baznīca.

Būvēta ap 1625. gadu, tā gadu simtiem ir bijusi galvenā suitu kopienas svētvieta, tās garīguma un identitātes balsts. 1882. gadā baznīca paplašināta uz sāniem, tai piešķirot pašreizējo krusta formu. Te apskatāmi holandiešu kokgriezēja Johana Mertensa darbi. Baznīcas ērģeles darinātas 1893. gadā, Jēkabpilī, būvējis F. Veisenborns. Zem baznīcas atrodas aizmūrētas Šverinu dzimtas kapenes.
Ērģeles ( 1893. gadā Jēkabpilī.) Strādājis Julians Vaivods (1895.– 1990.)- vēlāk Romas Katoļu baznīcas kardināls .

Zieduleja.
Senais nosaukums- Žīdu leja (pēc nostāsta te kādreiz pakāries kāds ebrejs).
Tagadējā estrāde celta 1975.gadā, (arhitekts O.Dombrovskis).

Rija

Suiti ir varen’ radoši un izdomas bagāti.
Pie mums varēsiet darboties visdažādākās darbnīcās, uzzināt dzīvei noderīgas un ne tik noderīgas lietas,  kā arī iepirkties. Vietējo amatnieku darinājumi ir skaisti, interesanti un oriģināli! Esat gaidīti Suitos!
Alsunga, Ziedulejas iela 3, LV-3306
Tālrunis 29446594
e-pasts
www.alsunga.lv/jaunumi
Facebook profils - Suitu Rija
Draugu profils - http://www.draugiem.lv/suitu-rija
Darba laiks trešdienās, ceturtdienās, piektdienās, sestdienās un svētdienās no plkst. 10.00- 17.00
Pārējā laikā piesakieties pa telefonu 29446594 Ingai.
Apmeklējums bez maksas. Piedalīšanās dažādās darbnīcās no 0.30 līdz 2,- LS.

Žibgravas veselības taka ar gleznainiem Kauliņupes lejteces līkumiem.

Piemiņas akmens etnogrāfiskai filmai ,,Kāzas Alsungā.”
Atklāts 1985.gadā.

Piemiņas akmens 1941., 1949.gadā deportētajiem Alsungas iedzīvotājiem.
Atklāts 1990. gadā.

Tiesas kalns.
17. gadsimtā sacēlušos zemnieku vadoņu soda vieta un 1905.gada revolucionāru mītiņu vieta. Teika stāsta, ka viena no nocirstajām galvām trīsreiz lēkusi uz augšu un saukusi ,,Nepatiesi”- un uz kapu kopas izauguši divi bērzi ar ,,cilvēku ģīmjiem” zaros.

Vecais suitu ceļš.
Rajona nozīmes kultūras piemineklis ir ainaviski un kultūrvēsturiski nozīmīgs autoceļa posms no Kuldīgas uz Alsungu.

Zvirgzdu ezers (74,7 ha) atrodas paugurainā apvidū, lielākais dziļums 5 metri.
Alsungas dzirnavu ezers (9,6 ha).uzpludināts uz Kauliņas upes un izmantojams atpūtai, makšķerēšanai.

Murkšķu ferma

Lai apmeklētu murkšķu fermu, lūdzu sazināties ar saimnieci Silviju Teteri:

Mobilais tālrunis: +371 26020002

E-pasts:

Fakss: +371 63351660

Adrese:

Reģi

Alsungas novads

LV-3306

Latvija

Sīkāk par murkšķiem var izlasīt

www.murkskis.lv