1231. gadā Alšvanga kā kiligunda Aliswangis pirmo reizi pieminēta senrakstos- Romas pāvesta vicelegāta Alnas Balduina līgumā ar kuršiem.1253. gadā tā saukta-ALSWANGHEN.

Patiesībā Alšvanga (alšu vanga- alkšņu līdums) ir daudz senāks kuršu ciems ar šodien zināmiem 2 senču pilskalniem un 5 senkapiem. Pētījumi Kalniņu ugunskapos liecina par apbedījumiem 10.-12. gs. Kuršu ķēniņa Lamekina laikā Alšvanga ietilpusi viņa pārvaldītajā valstī– Bandavā.

Senrakstos teikts, ka 1341. gadā Kuldīgas komturam Alšvangā ir nocietināta māja, bet 1372. gadā celta četrstūraina akmens pils, kas vēlāk papildināta ar apaļiem torņiem un līdz mūsdienām vairākkārt pārbūvēta.

1573.– 1728. gadam ordeņa pils pieder Kurzemes hercoga maršala Šverina dzimtai. 1623.gadā katoļticībā pārgājušais Johans Ulrichs fon Šverins uzceļ mūra baznīcu Svētā erceņģeļa Miķeļa godam un uzsāk vietējo luterāņu atgriešanu katoļticībā. Alšvanga kļūst par visas Kurzemes katoļu centru.

Pēc Kurzemes pievienošanas Krievijas impērijai 1796. gadā Alšvanga pieder kronim līdz 1915. gadam, no 1919. gada ietilpstot Aizputes apriņķī.
1950. gadā nodibināts Alsungas rajons, bet jau 1956. gadā tas pievienots Kuldīgas rajonam.

Līdz 1992. gadam saucās Alsungas ciemats. no 1991. gada 14. novembra ar Ministru Kabineta lēmumu Alsungas ciemats kļuva par pagastu.

Pagasta 191 km² dzīvo 1688 iedzīvotāji. Robežojas ar Ēdoles, Gudenieku pagastiem, Liepājas rajona Sakas novadu, Ventspils rajona Jūrkalnes un Ziru pagastiem. Autobusu satiksme ar Rīgu, Kuldīgu. Attālums no Kuldīgas- 30 kilometri. Pagastu šķērso ceļš Kuldīga - Jūrkalne.

Alsungas administratīvajā teritorijā esošie ciemi:
Lielciems ALSUNGA,
Vidējciems ALMĀLE,
Mazciems BALANDE, DIENVIDSTACIJA, ZIEDLEJAS,
Skrajciems BĒRZKALNI, BŪCMAŅI, GRĀVERI,
Aprūpes ciems REĢI